25.02.2026
Inga Žolude
Intimitātes valūta
Maza piezīmju grāmatiņa. Uz tumšā, cietā vāka rakstīts Zapisnaja kņiga. Tā sniedz galveno priekšstatu par Žaņa Lipkes pirmdzimto, meitu Ainu (1921-1947). Citu ziņu par viņu ir ļoti maz. Plaukstas lieluma blociņš ar rūtiņu lapām Ainai 1942.–1944. gadā, atrodoties Krievijā frontes tuvumā, bija viss: adrešu grāmata, kurā viņa pierakstījusi satikto adreses un arī savu jauno mājas adresi Rīgā, kurā tobrīd varēja paviesoties vien domās; fotoalbums, kurā viņa ievietoja dažas ģīmetnes, ar kurām grūtos brīžos parunāties kā ar dzīviem cilvēkiem; dienasgrāmata, pie kuras var vērsties ar intīmām pārdomām un atzīšanos; atmiņu klade, kurā ierakstītas dzejnieku iedvesmojošas rindas, kas sabalsojas ar pašas dvēseles stāvokli, brīžam liekot pašai izplūst poētiskā jaunradē; herbārijs, kurā ielikts neatlaidīgās cerības simbols – Sibīrijas zilsniedzīte Scilla siberica – kas uzzied pati pirmā, tiklīdz zemi atlaiž ziemas sals – “Ir jūtams ka tuvojas pavasaris – jauniešiem labākais laiks. Man – lielākas mokas, šis februāris mēnesis.” Tā par nežēlīgo februāri blociņā raksta Aina, jo 1942. gada 1. februārī karā krīt viņas patiesi mīlētais vīrs Georgijs Čirko, tikai gadu pēc abu laulībām.
Lai gan Aina pati nodzīvojusi vien 26 gadus, nevarētu teikt, ka piedzīvots maz. Sākoties vācu iebrukumam, būdama dedzīga komjauniete, Aina evakuējas dziļāk Krievijā, kur no draudīgiem likteņa mezgliem viņu paglābj satiktais izskatīgais, augsta ranga oficieris – Padomju armijas gvardes kapteinis – Ivans Ovečkins. Pēc Otrā pasaules kara abi atgriežas Rīgā, apprecas un dzīvo Lipkes mājā Ķīpsalā. 8. martā viņa ar vīru dodas uz jūrnieku balli, taču no tās vīrs pārnāk viens, pār roku pārlicis Ainas mēteli, jo pati Aina noslīkusi Daugavā. Turklāt neizskaidrojamā veidā… Miglaino nāvi apvij vairākas versijas.
Arī skopie un fragmentārie pieraksti dienasgrāmatā neatšķetina Ainas nāves noslēpumu, tomēr tie ir viss, kas mums šobrīd zināms. Mēs zinām, ka dzīve Ainai nešķita nedz viegla, nedz panesama. “Dzīve – grūtā dzīve.” Tā savā piezīmju blociņā Aina ierakstījusi. Bet kas tie bija par grūtumiem? Par to nelielu priekšstatu sniedz kādscits ieraksts turpat blociņā: saraksts, kura trīsdesmit viena īsā tēze ieskicē Ainas dzīves līniju. Savā ziņā tas izklausās pēc Ainas dzīves inventerizācijas lietas vai varbūt kādas zīlnieces pareģojuma…
Diez vai viņa bija iecerējusi, ka viņas dienasgrāmatu lasīs vēl kāds vai, vēl jo vairāk, – ka tā tiks izlikta apskatei muzejā. Tā ir viņas intimitāte, kurā ielūkojamies bez atļaujas, jo vēlamies rast izskaidrojumu likteņa netaisnībai – kamēr Ainas tēva, cilvēkglābēja, Žaņa Lipkes varonīgā rīcība paglāba tik daudzu citu ļaužu dzīves, viņam bijis jāsamierinās ar meitas pāragro, neizskaidrojamo nāvi.
Taču domājot par visām Žaņa Lipkes un citu labdaru izglābtajām un nodzīvotajām dzīvēm, prāts negribot mēģina iztēloties neaptveramo skaitu to dzīvju, kurām totalitārā vara pārvilkusi svītru, lemjot pār tām, it kā tai piederētu šīs dzīves. Domājiet arī jūs vismaz par dažām no šīm nomaitātajām dzīvēm, jo domāt par tām visām būtu neizturami.
Kam pieder cilvēka dzīve, īpaši, ja tā nav nodzīvota? Kam pieder cilvēka dzīve?
Lai godīgi samaksātu par intīmo ielūkošanos Ainas dienasgrāmatā, izmantojiet savu dzīvesstāstu kā valūtu – formulējiet to trīsdesmit vienā tēzē!
No AINAS piezīmju grāmatiņas:
1. Viss iet mierīgi.
2. Jūs nicināsiet.
3. Strīdi un nesaskaņas vienmēr būs.
4. Prieks un jautrība.
5. Gatavojieties bēdām.
6. Negaidītas ziņas.
7. Kvēla mīlestība.
8. Nav nekā.
9. Ģimenes trieciens.
10. Karsta, nesakarīga mīlestība.
11. Nīgrums un nepatika.
12. Mīlas drāma.
13. Gatavojieties priekam.
14. Prieks un jautrība.
15. Skumjas ziņas.
16. Tas, ko domā, piepildīsies.
17. Pagaidu šķiršanās.
18. Jūs būsiet iekārojama.
19. Jūs būsiet mīlēta.
20. Viņš mīl.
21. Sargieties – jūs apskauž.
22. Īgnums un šaubas.
23. Priecīgs noskaņojums.
24. Nepatīkami uztraukumi.
25. Pašas pagaidu uzticība.
26. Vēlēšanās piepildīšanās.
27. Ciešanu atgriešanās.
28. Par jums domā, bet jūs nezināt.
29. Asaras un bēdas.
30. Dzīves pārmaiņas.
31. Negaidīti paziņojumi.
INGAS intimitātes valūta:
- Tu esi šajā pasaulē, lai ciestu.
- Kāpēc tu domā, ka kļūs labāk?
- Izturēt būs interesantāk, nekā neizturēt.
- Iemācies atmest morāli un rīkoties pašas labā.
- Izvēlies visu racionāli un pragmatiski, un būs labāk.
- Mīlestība pret sevi – nulle, ar laiku tas mainās.
- Tu esi no tiem, kas mainās uz labo pusi.
- Ģenētiska cieņa pret darbu.
- Daudz strādāsi.
- Tu neesi tukšs cilvēks.
- Iekšējās kaislības neuzvarēs.
- Ārkārtīgi ugunīga, kas ar gadiem rimst.
- Piemīt augsti attīstīts saimnieciskums.
- Tev pietiek ar pavisam nelielu runāšanu, bet par lietu.
- Vajadzīga kārtīga, kontrolējama vide.
- Tavs vērīgais prāts atrod skabargas.
- Cik daudz vari pieciest un pievērt acis?
- Tu esi ļoti noturīgs cilvēks, ja gribi.
- Pašpietiekama.
- Vārds “laulība” tev neskan autentiski.
- Tavam filtram ne kurš katrs tiek cauri.
- Varbūt tev nebūs jūtu, bet kādam varētu būt pietiekami daudz jūtu pret tevi.
- Vajag vienkārši ļauties.
- Paredzams bērns, bet tā arī var būt grāmata.
- Vientuļā māte.
- Tu esi divi vienā — tēvs un māte.
- Tavam bērnam būs vairāk talanta nekā tev.
- Tavs aicinājums ir mācīt citus.
- Strādā ar bērniem un jauniešiem.
- Uzmanies no transporta negadījuma.
- Tu esi dzīvelīga.
Tava intimitātes valūta
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15.
16.
17.
18.
19.
20.
21.
22.
23.
24.
25.
26.
27.
28.
29.
30.
31.
Eseju cikls tapis VKKF atbalstītā projekta “Cilvēcības liecinieki: Žaņa Lipkes krājuma un muzeja jaunie lasījumi” (2025-1-KMA-M04010) ietvaros.