Школьная сумка

Школьная сумка

Ebreju glābēji Latvijā

9.-12.klases skolēniem

Nodarbība veltīta tiem bezbailīgajiem, līdzjūtīgajiem un taisnajiem cilvēkiem, kuri nacistu okupācijas gados Latvijā no Holokausta (pilnīgas iznīcības) paglāba ebrejus. Skolēniem nodarbības laikā tiek dota iespēja uzzināt ebreju glābšanas stāstus no dažādām Latvijas pilsētām un izanalizēt katra glābēja iespējamo motivāciju, glābšanas stratēģiju un galarezultātu. Daugavas Tautas konservatorijas pasniedzējam un direktoram Paulam Krūmiņam izdevās izglābt savu talantīgāko skolnieci Cecīliju un viņas māsu, sarūpējot abām jaunajām sievietēm viltus dokumentus. Preiļos Vladislavs Vuškāns prasīja samaksu par vietu slēptuvē, bet Vladimirs Mičko Rīgā apņemas slēpt bēgli no geto bez maksas. Lai izglābtu ārsta Presa un viņa dēla dzīvību, slēpšanas risku uzņēmās visi profesora Artura Krūmiņa ģimenes locekļi, bet galdnieks Ansis Didrihsons viens pats paslēpa un aprūpēja sešus no koncentrācijas nometnes “Lenta” izbēgušus ebrejus. Ko par savu motivāciju vai pārdzīvotām bailēm un šausmām teikuši glābēji un izglābtie? Īzaku Kleimani kopā ar mazu ebreju zēnu paglāba un savā vienistabas dzīvoklītī slēpa divas drosmīgas sievietes – Katrīna un Eiženija Apogas. Par savām glābējām viņš vēlāk rakstīja: “Manas dzīves pēdējie 65 gadi bija iespējami tikai pateicoties abu adventistu – māsu Apogu – upurim. Šie gadi bijuši kā negaidīta dāvana.”

Ko atbildēja Žanis?

6.-9.klases skolēniem

Žanis Lipke ar ģimenes un biedru palīdzību nacistu okupācijas laikā no nāves paglāba vairāk nekā 50 cilvēku, galvenokārt ebreju. Viens no viņiem bija medicīnas students Villijs Frišs. Nodarbības laikā skolēniem ar komiksa palīdzību būs iespēja uzzināt par bezizejas situācijā nonākušā koncentrācijas nometnes “Ballastdamm” ieslodzītā Villija Friša un Žaņa Lipkes satikšanos. Sanktpēterburgas mākslinieka Daniila Vjatkina zīmētā komiksa lasītāji nonāk izvēles priekšā – glābt vai neglābt geto un koncentrācijas nometnēs nomocīto jauno cilvēku.  Students par savu glābšanu nevar samaksāt, un pieķeršanas gadījumā abi visdrīzāk tiktu sodīti ar nāvi. Riskēt vai neriskēt? Ja riskēt, kā to darīt tā, lai izvairītos no pieķeršanas?  Kāds liktenis gaidītu Villiju Frišu, ka Žanis Lipke viņam nepalīdzētu? Kā Žanim izdevās nepieķertam un nenodotam izglābt vairākus desmitus ebreju? 

Kā zvaigzne tumsā

9.-12.klases skolēniem

Nodarbība piemērota Instargam jeb vizuālajai paaudzei, jo tās laikā tieši ar fotogrāfiju palīdzību skolēniem tiek izstāstīts Žaņa Lipkes varoņdarbs. Liekot lietā kritisko domāšanu un pamatzināšanas par holokausta norisi pasaulē un Latvijā, skolēniem tiek dota iespēja izpētīt Žaņa Lipkes cilvēkglābšanas misijas norisi Rīgā un Dobelē, kā arī Lipkes ģimenes locekļu likteņus Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Gan Žaņa Lipkes memoriāla, gan citu muzeju krājuma attēli, gan fotogrāfijas no izglābto ebreju ģimenes locekļu arhīviem ļaus spriest par holokaustu no indivīda skatupunkta. Nodarbības noslēgumā paredzēts Žaņa Lipkes memoriāla pamatekspozīcijas apmeklējums.

Lai pieteiktos nodarbībai un vienotos par Jums izdevīgu laiku, zvaniet:

67202539

Nodarbību ilgums – 1h

Maksa par nodarbību – 2EUR no skolēna