
Gruntsgabals
Manifests
Ostas strādnieks Žanis Lipke vācu okupācijas laikā neiespējamos apstākļos glāba cilvēkus, kurus vara un kaimiņi par cilvēkiem neuzskatīja. Tam vajadzēja drosmi un draugus.
Būt drosmīgam nav viegli, būt mazākumā nav viegli. Ienīst un turēt aizdomās citādo ir vieglāk, tam nav pat jāpiepūlas.
Bet mēs tomēr gribam dzīvot valstī, kur līdzcilvēks ir cilvēks. Vēlamies, lai mūsu sabiedrība būtu drosmīga, atbildīga un iejūtīga. Lai tā spētu sadarboties un pašregulēties, negaidot norādes “no augšas”. Un vēlamies strādāt tā labā.
Mēs gribam Rīgā izveidot vietu, kurā pulcētos jauni cilvēki lielas dzīves sākumā, lai taptu noturīgāki pret stereotipiem, pret vispārpieņemtiem un pavirši atkārtotiem naida mītiem.
Pilsoniskā drosme ir jāmāca, tā jātrenē kā muskulis, kā sacīkšu zirgs. Tāpēc Drosmes māja būs treniņlaukums Latvijas bērniem un jauniešiem. Palīdzēsim lauvassirdīm drosmi audzēt un tikt galā arī ar sekām un blaknēm.
Drosmes māja atradīsies tieši līdzās Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā, dabiski iekļaujoties “Zināšanu jūdzē”, kura jau aptver vairākas universitātes, biznesa centrus, Latvijas Nacionālo bibliotēku un muzejus.
Mūsu mērķis ir augsts, bet sasniedzams – kļūt par jaunās pilsoniskās sabiedrības atbalsta punktu vēstures izzināšanai un drosmīgu, pasauli pārveidojošu ideju realizēšanai.
Un šī mērķa sasniegšanā roku pielikt var ikviens. Ziedo, lai attīstītu drosmi jaunajā paaudzē un sabiedrībā kopumā. Ziedo Lipkes Drosmes mājai!

DROSME
Drosme ir iestāties par vājāku, drosme ir pateikt ko tu domā, drosme ir pārjautāt, ja tu nesaproti. Drosme ir pateikt nepopulāru viedokli, drosme ir aiziet uz vēlēšanām, drosme ir smieties par stulbumu, drosme ir neiekrist apātijā. Drosme ir atzīt, ja tev ir bail.
DROSMES MĀJA. JO DROSME JĀTRENĒ!

Ideju konkurss

Ziņneši
Simpozija “Žanim Lipkem – 120” laikā 2020. gada novembrī savā viedoklī par drosmes izpausmēm mūsdienu sabiedrībā tikai aicināti dalīties četri jauni cilvēki – “Drosmes mājas” ziņneši, šādi arī sapņojot par to, kā varētu izskatīties topošais izglītības centrs: Francis Alberts Virtmanis, Helēna Krista Kalniņa, Elīna Zvejniece un Varis Vilciņš.
Memoriāla direktore Lolita Tomsone: “Drosme uzdrīkstēties runāt, darīt, aizstāvēt to, kam tici un ko mīli, drosme uzsākt sarunu vai palīdzēt citam kļūt kaut nedaudz drosmīgākam – šādi savos stāstos šo abstrakto jēdzienu “drosme” izprot mūsu vēstneši, runājot par it kā ikdienišķām un vienkāršām, taču tik izšķirīgām un svarīgām lietām. “Drosmes māja”, ko vēlamies veidot ciešā sadarbībā ar skolēniem, studentiem, būtībā ikvienu, kurš vēlas sevi attīstīt, būs telpa, kur vienlaikus justies pasargātam, un vienlaikus – brīvam izpausties, atraisīties, atrast sevī spēku uzdrošināties. Jaunieši vislabāk paši zina, kas viņiem nepieciešams.”
Darbi Mazajā Balasta dambī 6 2021. gadā
2021. gada vasarā gruntsgabals Mazajā Balasta dambī 6 tika attīrīts. Turpinājās darbs pie Drosmes mājas projektēšanas.


Drosmes dārzs / Rīgas sarunas 4
2022. gada septembrī gruntsgabals Mazajā Balasta dambī 6 pārtaps par Drosmes dārzu. Līdz ar informatīvā bukleta par topošā izglītības centra prezentāciju, Drosmes dārzā un memoriālā norisināsies kultūras forums Mierspējīga atmiņa pilsoniskai drosmei. Rīgas sarunas 4 / Riga Talks 4
Formums piedāvās plašu programmu: kinolektorijus, Living Library (cilvēku stāstu dzīvā bibliotēka), Lipkes bunkura VR pieredzi un sarunas par to, kādai jābūt Drosmes mājai.
Patlaban Eiropa valda karš, kas vairākās nozīmēs ir atšķirīgs no citiem militāriem konfliktiem pasaulē. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir Eiropas atmiņu karš, kad kolektīvas atcerēšanās viltojumi sagrozīja 20.gs. karus un masu traģēdijas, kas pieder Eiropas kultūras atmiņas tumšākām lappusēm.
Karš Ukrainā beigsies, bet pat pēc pēdējā šāviena un uzreiz pēc miera noslēguma karš turpināsies citā formā – eiropiešu atmiņās. Ukrainas, Krievijas, ES valstu sabiedrības sāks veidot naratīvu par karu, šādi stimulējot atmiņu procesus. Traumas var veidot augsni atmiņu konfliktiem, hierarhijām un jaunām robežām, sniedzot impulsus jauniem “karstiem” kariem, sabiedrības militarizācijai un populismam, kas balstīts pagātnē.
Vienlaicīgi, atmiņas par karu var kļūt par daļu no pilsoniskās izglītības, par tēmu, kas var veidot telpu iekļaujošai atcerei, kurā ir iespējams izlīgums, empātija pret cita traumu un drosme uzsākt dialogu ar kultūru un kopienu, kas pagātnē bija kolektīvs, ilgstošs ienaidnieks.
Šādu atmiņu mēs definējam kā mierspējīgu atmiņu, tātad tādu kas spēj noslēgt karu ar miera līgumu, kas spēj veidot tiltus starp bijušo ienaidnieku grupām, kas piepilda publiskus diskursus ar miera vēstījumu, iekļauj dažādas atmiņu versijas Eiropas kopīgajā telpā un spēj mazināt verbālas un simboliskas vardarbības potenciālu.
Mierspējīga atmiņa ir pilsoniskās izglītības mērķis, kas tiks sasniegts vairākos formātos attīstot sarunas par iekļaujošu atmiņu jauniešu vidē.
Programma sekos.