Gruntsgabals
Manifests
Ostas strādnieks Žanis Lipke vācu okupācijas laikā neiespējamos apstākļos glāba cilvēkus, kurus vara un kaimiņi par cilvēkiem neuzskatīja. Tam vajadzēja drosmi un draugus.
Būt drosmīgam nav viegli, būt mazākumā nav viegli. Ienīst un turēt aizdomās citādo ir vieglāk, tam nav pat jāpiepūlas.
Bet mēs tomēr gribam dzīvot valstī, kur līdzcilvēks ir cilvēks. Vēlamies, lai mūsu sabiedrība būtu drosmīga, atbildīga un iejūtīga. Lai tā spētu sadarboties un pašregulēties, negaidot norādes “no augšas”. Un vēlamies strādāt tā labā.
Mēs gribam Rīgā izveidot vietu, kurā pulcētos jauni cilvēki lielas dzīves sākumā, lai taptu noturīgāki pret stereotipiem, pret vispārpieņemtiem un pavirši atkārtotiem naida mītiem.
Pilsoniskā drosme ir jāmāca, tā jātrenē kā muskulis, kā sacīkšu zirgs. Tāpēc Drosmes māja būs treniņlaukums Latvijas bērniem un jauniešiem. Palīdzēsim lauvassirdīm drosmi audzēt un tikt galā arī ar sekām un blaknēm.
Drosmes māja atradīsies tieši līdzās Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā, dabiski iekļaujoties “Zināšanu jūdzē”, kura jau aptver vairākas universitātes, biznesa centrus, Latvijas Nacionālo bibliotēku un muzejus.
Mūsu mērķis ir augsts, bet sasniedzams – kļūt par jaunās pilsoniskās sabiedrības atbalsta punktu vēstures izzināšanai un drosmīgu, pasauli pārveidojošu ideju realizēšanai.
Un šī mērķa sasniegšanā roku pielikt var ikviens. Ziedo, lai attīstītu drosmi jaunajā paaudzē un sabiedrībā kopumā. Ziedo Lipkes Drosmes mājai!
DROSME
Drosme ir iestāties par vājāku, drosme ir pateikt ko tu domā, drosme ir pārjautāt, ja tu nesaproti. Drosme ir pateikt nepopulāru viedokli, drosme ir aiziet uz vēlēšanām, drosme ir smieties par stulbumu, drosme ir neiekrist apātijā. Drosme ir atzīt, ja tev ir bail.
DROSMES MĀJA. JO DROSME JĀTRENĒ!
Ideju konkurss
Ziņneši
Simpozija “Žanim Lipkem – 120” laikā savā viedoklī par drosmes izpausmēm mūsdienu sabiedrībā tikai aicināti dalīties četri jauni cilvēki – “Drosmes mājas” ziņneši, šādi arī sapņojot par to, kā varētu izskatīties topošais izglītības centrs: Francis Alberts Virtmanis, Helēna Krista Kalniņa, Elīna Zvejniece un Varis Vilciņš.
Memoriāla direktore Lolita Tomsone: “Drosme uzdrīkstēties runāt, darīt, aizstāvēt to, kam tici un ko mīli, drosme uzsākt sarunu vai palīdzēt citam kļūt kaut nedaudz drosmīgākam – šādi savos stāstos šo abstrakto jēdzienu “drosme” izprot mūsu vēstneši, runājot par it kā ikdienišķām un vienkāršām, taču tik izšķirīgām un svarīgām lietām. “Drosmes māja”, ko vēlamies veidot ciešā sadarbībā ar skolēniem, studentiem, būtībā ikvienu, kurš vēlas sevi attīstīt, būs telpa, kur vienlaikus justies pasargātam, un vienlaikus – brīvam izpausties, atraisīties, atrast sevī spēku uzdrošināties. Jaunieši vislabāk paši zina, kas viņiem nepieciešams.”
RIGA TALKS 3
No 4. līdz 7. oktobrim ar Vācijas vēstniecības Rīgā atbalstu Žaņa Lipkes memoriālā norisināsies sarunu cikls RIGA TALKS 3, kam šogad dots nosaukums “Pilsoniskā drosme ilgtspējīgai demokrātijai”. Rīgā ar pieredzi dalīsies ne vien pētnieki, NVO pārstāvji un mākslinieki no Latvijas, bet arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji no Vācijas, kuri nodarbojas ar pilsonisko izglītību jauniešiem un vecākiem imigrantu vidū. Konference noslēgsies ceturtdien ar stendapu “Aleponijā”.
Pirmdien pēcpusdienas diskusijas veltītas Latvijas iedzīvotāju attieksmei pret dažādu tautību, tīcību un rasu grupām, par ko runās pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Savukārt, par vietējo romu izaicinājumiem un atspoguļojumu Latvijas medijos stāstīs Deniss Kretalovs, romu kopienas pētnieks. Par šobrīd īpaši aktuālu tēmu, Latvijas pilsoniskā protesta mākslu, stāstīs režisore Krista Burāne.
Pirmdienas vakarā plkst. 19:00 Lipkes memoriālā notiks dzejas un atdzejas vakars “Parādi, kur tev sāp?”. Ar lasījumiem par ikdienišķu naidu, mīlu un aizspriedumiem uzstāsies dzejnieces Inga Gaile, Anna Auziņa, Katrīna Rudzīte un Aļseja Loseva.
Otrdienas diskusijas veltītas atmiņu kultūrai un virtuālajai realitātei, kā mēģinājumam saglabāt vēsturiskās liecības. Muzeologs Raivis Sīmansons stāstīs par atmiņu topogrāfiju – Rīgas ebreja un mākslinieka Borisa Lurjes vietas, kas saistās ar viņa holokausta un zaudējuma pieredzi. Pētnieku un Stradiņa universitātes profesoru Denisu Hanovu nodarbina kultūras atmiņa un viltus integrācijas tēma Latvijā, viņš mēģinās atbildēt uz jautājumu, kuram pieder atmiņa? Diskusiju noslēgs Ksenija Dziatlovskaja (BVRE) ar Vācijas postpadomju imigrantu piemēru par kolektīvās atmiņas nozīmi, lai dažādas kopienas varētu turpināt sadzīvot vienā valstī.
Vakara sesija pulcēs jauno mediju māksliniekus, izglītotājus, sociālantropologus un jauniešus, lai ielūkotos Lipkes Bunkura VR pieredzes tapšanas gaitā. Uzmanības centrā ir stāsts par nosargātu noslēpumu, ko palīdz iepazīt astoņgadīgais Zigis – cilvēkglābēju Žaņa un Johannas dēls. Šis ir stāsts par radikālu sociālo taisnīgumu, ko palīdz atklāt jaunās tehnoloģijas. Lipkes Bunkura VR otrās kārtas iestrādes un realizācijas ieceres prezentēs starptautiskas reklāmas aģentūras Fallon radošais tehnologs Korijs Maklauds. Apmeklētāji varēs paši izmēģināt 3D brilles, lai izstaigātu virtuālo bunkuru un satiktos ar Lipkes izglābto cilvēku stāstu.
Trešdien uzmanība vērsta Vācijas pieredzei darbā ar krievvalodīgo kopienu. Eksperti skaidros, vai pilsoniskā izglītība ir sabiedriskais pienākums, kāda ir imigrantu dalība politiskajos procesos. Diskusijas būs krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski.
Ceturtdienas sarunas veltītas cilvēktiesību jautājumiem krīzes, piemēram, pandēmijas laikā. Inese Vaivare, LAPAS un brīvprātīgās palīdzības kustības “Viegli palīdzēt” vadītāja aicinās izvērtēt, ar kādām sistēmas nepilnībām krīzes laikā jāsaskaras cilvēkiem, kā atrast sistēmisku risinājumu nākotnē. Anhelita Kamenska no Latvijas Cilvēktiesību centra, dalīsies ar jaunākajiem pētījumiem, kā pandēmijas laiks ietekmējis naida izpausmes Eiropā un Latvijā. Kaspars Zālītis no LGBT+ kustības “Mozaīka” komentēs kopienas pēdējos gados pieredzētos naida uzbrukumus.
RIGA TALKS 3 noslēgsies ceturtdien 19:30 bārā “Aleponija” ar četru komiķu stendapu.
“Rūdīto sniegpārsliņu monologi”. Džemma Sudraba, Alise Zariņa, Aleksandrs Margoļins un Lidija Oijeniji stāstīs par dzīvi sociālajos zirnekļtīklos un to, kā rūdās sniegpārsliņas pandēmijas gadā.
RIGA TALKS 3 atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Sadarbības partneri: Bundesverband russischsprachiger Eltern (BVRE) un domnīca Creative Museum.
RIGA TALKS 3 PROGRAMMA
RIGA TALKS 3: Pilsoniskā drosme ilgtspējīgai demokrātijai
4. – 8. oktobris, 2021
Pirmdiena 4. oktobris.
16:00 – 18:00
1. Plašsaziņas līdzekļu un informācijas pratība kā metode, lai izgaismotu manipulācijas ar sabiedrisko domu.
Riga Talks 3 atklāšana. Moderē prof. Deniss Hanovs
“Latvijas iedzīvotāju attieksme pret dažādu tautību, ticību un rasu grupām”, Mārtiņš Kaprāns, komunikācijas zinātnes doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra asociētais pētnieks
“Latvijas romu izaicinājumi. Romi Latvijas medijos” Deniss Kretalovs, Latvijas Universitātes doktorants un romu pētnieks
“Pilsoniskā protesta māksla Latvijā” Krista Burāne, teātra un kino režisore un mākslas kuratore
19:00 – 20:30
Dzejas un atdzejas vakars par naidu, aizspriedumiem un citām gaumīgām tēmām. Dzejas gruzons
“Parādi, kur tev sāp?”
Inga Gaile, Anna Auziņa, Katrīna Rudzīte, Aļesja Loseva
Otrdiena 5. oktobris. Tiešraide Lipkes memoriāla Facebook kontā
17:00 – 19:00
2. Atmiņu kultūra.
Moderē Lolita Tomsone
“Atmiņas topogrāfija. Jaunatklājot holokausta vietas Rīgā – Borisa Lurjes mākslas izstāde Žaņa Lipkes memoriālā”, Dr. Raivis Sīmansons, Žaņa Lipkes memoriāls, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma “Memo Tours” pētnieks
“Kuram pieder atmiņa? Kultūras atmiņa un viltus integrācija Latvijā”, Prof. Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitāte
“Atcerēties, lai varētu turpināt. Kolektīvā atmiņa kā integrācijas un pilsoniskās izglītības tēma. Vācijas post-padomju imigrantu piemērs”, Ksenija Dziatlovskaja, Bundesverband Russischsprachiger Eltern (BVRE), Ķelne
19:15 – 20:15
Lipkes bunkurs: virtuālās realitātes (VR) dokumentācija
Ziņojums par pēdejo divu gadu darbu un nākotnes plāniem attiecībā uz novatorisku digitālo izglītības produktu.
Moderē Dr. Raivis Sīmansons
Radošā komanda: Līga Vēliņa, jauno mediju māksliniece un Korijs Maklauds, radošais tehnologs Fallon, Mineapolē, ASV
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma MemoTours pētnieki: sociālantropoloģes Elizabete Grīnblate un Diāna Popova
Drosmes mājas vēstnieki: Francis Virtmanis, Helēna Krista Kalniņa, Elīna Zvejniece un Varis Vilciņš
Trešdiena 6. oktobris
16:00 – 18:30
3. Pilsoniskā izglītība kā sabiedriskais pienākums. Vācijas pieredze: krievu kopienas piemērs
Moderē Dr. Raivis Sīmansons
I daļa
“Krievvalodīgā kopiena Vācijā: kultūras bagāža un dzīve starp divam politiskajām sistēmām”, Jurijs Sargelis, BVRE, Ķelne
II daļa
“NVO organizācijas kā aktīvi pilsoniskās izglītības dalībnieki Vācijā”, Vladimirs Veinbergs, BVRE, Ķelne
III daļa
“Mācies piedaloties: sabiedrības sasniegšanas veidi pilsoniskās izglītības praksē”, Ksenija Dziatlovskaja, BVRE, Ķelne
IV daļa
“Ģimene uzmanības centrā: pilsoniskā izglītība vecāku darba kontekstā”, Viktorija Goluba, BVRE, Ķelne
Ceturtdiena 7. oktobris. Tiešraide Lipkes memoriāla Facebook kontā
16:00 – 18:00
4. Demokrātija, cilvēktiesības un pilsoņu tiesības krīzes laikā. Latvijas un Vācijas pieredze
Moderē Lolita Tomsone
“Kur krīzē palika cilvēks: sistēmisks un nākotnes skatījums”, Inese Vaivare, Latvijas Platformas attīstības sabiedrībai (LAPAS) direktore, kustības Viegli palīdzēt vadītāja
“LGBTQI+ kopiena Latvijā. Vai viegli būt ļaunam?”,Kaspars Zālītis, Mozaīka
Piedalās: Anhelita Kamenska, Latvijas Cilvēktiesību centrs, Mihaels Veinbergs, BVRE, Ķelne
19:30 – 20:30 “Aleponija” (Ernesta Birznieka-Upīša iela 22)
Stendaps “Aleponijā”
“Rūdīto sniegpārsliņu monologi”
Par dzīvi sociālajos zirnekļutīklos (vai tad tā maz ir dzīve?) un to, kā rūdās sniegpārsliņas pandēmijas gadā.
Stendapā piedalās Džemma Sudraba, Alise Zariņa, Aleksandrs Margoļins un Lydia Oyeniyi
Vada: Lolita Tomsone