Gruntsgabals

Dārgie muzeja draugi!
Mēs ar gandarījumu gribētu jums pavēstīt priecīgu ziņu!
Pateicoties jums, 2021. gada sākumā ir pabeigta līdzekļu vākšana zemes iegādei Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centram “Drosmes māja”.
Rīgā, iepretī muzejam, uz nelielas Ķīpsalas ieliņas (Mazais Balasta dambis 6) pēc dažiem gadiem varēs pacelties jauna un nozīmīga ēka. Tā būs vieta, kurā mēs centīsimies mazināt aizspriedumus un stereotipus, kur Latvijas jaunā paaudze mācīsies uzturēt atklātu sarunu. Drosmes māja ir izglītības platforma, tā dos iespēju apspriest mūsdienu sabiedrības dilemmas un problēmas.
Lai nopirktu zemi, mums bija jāsavāc 350 000 €. Pateicoties 273 ziedotāju atbalstam šim svarīgajam projektam, mēs ne vien esam savākuši vajadzīgos līdzekļus, bet esam saņēmuši papildu 75 656 €.
Šī nauda tiks izmantota jaunās ēkas projektēšanai.
Drosmes mājas dizaina projektu sagatavoja birojs MADE arhitekti.
Pēc žūrijas domām, tieši šis bija labākais no 17 konkursam iesūtītajiem darbiem.
Mēs priecājamies, ka Latvijas Taisnā starp tautām stāsts piesaistījis tik daudzu atbalstītājus – gan tos, kas saistīti ar Latviju un holokausta vēsturi, gan tos, kas nav tiešā veidā ar to saistīti.
Tas ir spēcīgs apliecinājums tādām universālām vērtībām, kā cilvēcība un līdztiesība.
No sirds jums pateicamies par uzticību un atbalstu!
Cieņā
Žaņa Lipkes memoriāla dibinātājs Māris Gailis un Fonda Uniting History dibinātājs Mihails Zeligmans.
Īpaša pateicība Elina Sklar, Una Rozenbauma, Eliza Aizpore, jauniešiem un visai Žaņa Lipkes memoriāla komandai.

Manifests

Ostas strādnieks Žanis Lipke vācu okupācijas laikā neiespējamos apstākļos glāba cilvēkus, kurus vara un kaimiņi par cilvēkiem neuzskatīja. Tam vajadzēja drosmi un draugus.

Būt drosmīgam nav viegli, būt mazākumā nav viegli. Ienīst un turēt aizdomās citādo ir vieglāk, tam nav pat jāpiepūlas.

Bet mēs tomēr gribam dzīvot valstī, kur līdzcilvēks ir cilvēks. Vēlamies, lai mūsu sabiedrība būtu drosmīga, atbildīga un iejūtīga. Lai tā spētu sadarboties un pašregulēties, negaidot norādes “no augšas”. Un vēlamies strādāt tā labā.

Mēs gribam Rīgā izveidot vietu, kurā pulcētos jauni cilvēki lielas dzīves sākumā, lai taptu noturīgāki pret stereotipiem, pret vispārpieņemtiem un pavirši atkārtotiem naida mītiem.

Pilsoniskā drosme ir jāmāca, tā jātrenē kā muskulis, kā sacīkšu zirgs. Tāpēc Drosmes māja būs treniņlaukums Latvijas bērniem un jauniešiem. Palīdzēsim lauvassirdīm drosmi audzēt un tikt galā arī ar sekām un blaknēm.

Drosmes māja atradīsies tieši līdzās Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā, dabiski iekļaujoties “Zināšanu jūdzē”, kura jau aptver vairākas universitātes, biznesa centrus, Latvijas Nacionālo bibliotēku un muzejus.

Mūsu mērķis ir augsts, bet sasniedzams – kļūt par jaunās pilsoniskās sabiedrības atbalsta punktu vēstures izzināšanai un drosmīgu, pasauli pārveidojošu ideju realizēšanai.

Un šī mērķa sasniegšanā roku pielikt var ikviens. Ziedo, lai attīstītu drosmi jaunajā paaudzē un sabiedrībā kopumā. Ziedo Lipkes Drosmes mājai!

DROSME

Drosme ir iestāties par vājāku, drosme ir pateikt ko tu domā, drosme ir pārjautāt, ja tu nesaproti. Drosme ir pateikt nepopulāru viedokli, drosme ir aiziet uz vēlēšanām, drosme ir smieties par stulbumu, drosme ir neiekrist apātijā. Drosme ir atzīt, ja tev ir bail.

DROSMES MĀJA. JO DROSME JĀTRENĒ!

Ideju konkurss

Noslēdzies atklāts ideju konkurss “Ēkas jaunbūve Rīgā, Mazā Balasta dambī 6”
Biedrības “Žaņa Lipkes memoriāls” izsludinātais atklātais ideju konkurss “Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centra ēkas jaunbūve Rīgā, Mazā Balasta dambī 6” noslēdzies. Tas norisinājās laikā no 2020. gada 19. oktobra līdz 18. decembrim.
Konkursa mērķis bija iegūt kvalitatīvu, arhitektoniski pādomātu un ekonomiski pamatotu apbūves ieceri ēkas jaunbūvei Rīgā, Mazā Balasta dambī 6, izmantojot radošu sacensību un brīvu konkurenci starp Konkursa dalībniekiem.
Konkursa uzdevums bija noteikt labāko starp konkursā iesniegtajām, Nolikumā un Projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošajām idejām, kuras ņemt par pamatu izstrādājot apbūves ieceri, kas tiks balstīta uz konkursā piedāvāto jaunbūves priekšlikumu. Ideju konkurss bija atklāts vienlīdz pieredzējušiem arhitektu birojiem, studentiem, jauniem profesionāļiem un to apvienībām.
Darbus vērtēja konkursa žūrija: Māris Gailis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, konkursa rīkotāja pārstāvis, biedrības “Žaņa Lipkes memoriāls” valdes priekšsēdētājs; žūrijas komisijā bija: Viesturs Celmins, antropologs, Zaiga Gaile, sertificēta arhitekte un Juris Dambis, Dr. arch. Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre: Linda Leitāne, Dr. arch.
Žūrijas komisija nolēma kopējo 8500 EUR balvu fondu sadalīt atbilstoši konkursa nolikumam un piešķirt darbiem ar devīzi:
DA022 pirmo vietu un 3500 EUR balvu – SIA MADE arhitekti
AV741 otro vietu un 2000 EUR balvu – studio substrata sadarbībā ar SIA”SPOT arhitekti” (Reinis Saliņš, Igors Malovickis, Andris Dzenis).
OP546 trešo vietu un 1500 EUR balvu – Māra Igaune, Benjamin Jaeger
Piešķirt diviem darbiem – DK531 un AM069 – veicināšanas balvu 250 EUR apmērā katram:
DK531 – SIA “LAAGA architekts” (Paulis Gibze, Katrīna Marta Peizuma, Madara Gibze, Dāvis Arājs) sadarbībā ar Ekaterina Golubovskaya
AM069 – SIA “T13” (Kārlis Jaunromāns, Artūrs Tols, Dārta Ādamsone, Kristiāna Erta, Oskars Jansons)
Pārējiem iesniegtajiem darbiem žūrija nolēma piešķirt veicināšanas balvu 100 EUR apmērā katram:
AB555 – SIA “Lime AD” (Ingurds Lazdiņš, Maija Ezergaile) un interjera līdzautore – SIA “interjera birojs NOR” (Nora Gavare)
AP612 – Pēteris Lazovskis
CS371 – SIA “Pine Home AD” (Līga Apine–Paškova)
DM001 – Annija Marija Silanagle
GC012 – Elēna Melzoba, Kate Krolle, Astrīda Kroģere
HC707 – SIA “MARK arhitekti” (Ramon Cordova, Aleksejs Birjukovs)
HH112 – Matīss Groskaufmanis, Eduardo Martinez Mediero
RS120 – Māris Līdaka, Sabīne Krēgere
SM142 – Helvijs Savickis, Julia Obleitner, Victor Engelhard Suarez
ŽŽ006 – SIA “Sintija Vaivade_arhitekte” (Sintija Vaivade, Kristīne Olivera, Marta Ābelīte, Martins Urga)
Ar iesniegtajiem darbiem virtuāli var iepazīties:
Konkursam iesniegto darbu maketi un pārējie vizuālie materiāli būs izstādīti Lipkes memoriālā un pieejami publiskajai apskatei sākot ar 2021. gada 11. janvāri.
Žūrijas komisijas protokols būs pieejams tuvākajā laikā.
E–pasts: konkurss@lipke.lv
Konkursu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

Ziņneši

Simpozija “Žanim Lipkem – 120” laikā 2020. gada novembrī savā viedoklī par drosmes izpausmēm mūsdienu sabiedrībā tikai aicināti dalīties četri jauni cilvēki – “Drosmes mājas” ziņneši, šādi arī sapņojot par to, kā varētu izskatīties topošais izglītības centrs: Francis Alberts Virtmanis, Helēna Krista Kalniņa, Elīna Zvejniece un Varis Vilciņš.

Memoriāla direktore Lolita Tomsone: “Drosme uzdrīkstēties runāt, darīt, aizstāvēt to, kam tici un ko mīli, drosme uzsākt sarunu vai palīdzēt citam kļūt kaut nedaudz drosmīgākam – šādi savos stāstos šo abstrakto jēdzienu “drosme” izprot mūsu vēstneši, runājot par it kā ikdienišķām un vienkāršām, taču tik izšķirīgām un svarīgām lietām. “Drosmes māja”, ko vēlamies veidot ciešā sadarbībā ar skolēniem, studentiem, būtībā ikvienu, kurš vēlas sevi attīstīt, būs telpa, kur vienlaikus justies pasargātam, un vienlaikus – brīvam izpausties, atraisīties, atrast sevī spēku uzdrošināties. Jaunieši vislabāk paši zina, kas viņiem nepieciešams.”

 

Darbi Mazajā Balasta dambī 6 2021. gadā

2021. gada vasarā gruntsgabals Mazajā Balasta dambī 6 tika attīrīts. Turpinājās darbs pie Drosmes mājas projektēšanas.

Drosmes dārzs / Rīgas sarunas 4

2022. gada septembrī gruntsgabals Mazajā Balasta dambī 6 pārtaps par Drosmes dārzu. Līdz ar informatīvā bukleta par topošā izglītības centra prezentāciju, Drosmes dārzā un memoriālā norisināsies kultūras forums Mierspējīga atmiņa pilsoniskai drosmei. Rīgas sarunas 4 / Riga Talks 4

Formums piedāvās plašu programmu: kinolektorijus, Living Library (cilvēku stāstu dzīvā bibliotēka), Lipkes bunkura VR pieredzi un sarunas par to, kādai jābūt Drosmes mājai.

Patlaban Eiropa valda karš, kas vairākās nozīmēs ir atšķirīgs no citiem militāriem konfliktiem pasaulē. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir Eiropas atmiņu karš, kad kolektīvas atcerēšanās viltojumi sagrozīja 20.gs. karus un masu traģēdijas, kas pieder Eiropas kultūras atmiņas tumšākām lappusēm. 

Karš Ukrainā beigsies, bet pat pēc pēdējā šāviena un uzreiz pēc miera noslēguma karš turpināsies citā formā – eiropiešu atmiņās. Ukrainas, Krievijas, ES valstu sabiedrības sāks veidot naratīvu par karu, šādi stimulējot atmiņu procesus. Traumas var veidot augsni atmiņu konfliktiem, hierarhijām un jaunām robežām, sniedzot impulsus jauniem “karstiem” kariem, sabiedrības militarizācijai un populismam, kas balstīts pagātnē.

Vienlaicīgi, atmiņas par karu var kļūt par daļu no pilsoniskās izglītības, par tēmu, kas var veidot telpu iekļaujošai atcerei, kurā ir iespējams izlīgums, empātija pret cita traumu un drosme uzsākt dialogu ar kultūru un kopienu, kas pagātnē bija kolektīvs, ilgstošs ienaidnieks.

Šādu atmiņu mēs definējam kā mierspējīgu atmiņu, tātad tādu kas spēj noslēgt karu ar miera līgumu, kas spēj veidot tiltus starp bijušo ienaidnieku grupām, kas piepilda publiskus diskursus ar miera vēstījumu, iekļauj dažādas atmiņu versijas Eiropas kopīgajā telpā un spēj mazināt verbālas un simboliskas vardarbības potenciālu.

Mierspējīga atmiņa ir pilsoniskās izglītības mērķis, kas tiks sasniegts vairākos formātos attīstot sarunas par iekļaujošu atmiņu jauniešu vidē.

Programma sekos.