Gruntsgabals
Manifests
Ostas strādnieks Žanis Lipke vācu okupācijas laikā neiespējamos apstākļos glāba cilvēkus, kurus vara un kaimiņi par cilvēkiem neuzskatīja. Tam vajadzēja drosmi un draugus.
Būt drosmīgam nav viegli, būt mazākumā nav viegli. Ienīst un turēt aizdomās citādo ir vieglāk, tam nav pat jāpiepūlas.
Bet mēs tomēr gribam dzīvot valstī, kur līdzcilvēks ir cilvēks. Vēlamies, lai mūsu sabiedrība būtu drosmīga, atbildīga un iejūtīga. Lai tā spētu sadarboties un pašregulēties, negaidot norādes “no augšas”. Un vēlamies strādāt tā labā.
Mēs gribam Rīgā izveidot vietu, kurā pulcētos jauni cilvēki lielas dzīves sākumā, lai taptu noturīgāki pret stereotipiem, pret vispārpieņemtiem un pavirši atkārtotiem naida mītiem.
Pilsoniskā drosme ir jāmāca, tā jātrenē kā muskulis, kā sacīkšu zirgs. Tāpēc Drosmes māja būs treniņlaukums Latvijas bērniem un jauniešiem. Palīdzēsim lauvassirdīm drosmi audzēt un tikt galā arī ar sekām un blaknēm.
Drosmes māja atradīsies tieši līdzās Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā, dabiski iekļaujoties “Zināšanu jūdzē”, kura jau aptver vairākas universitātes, biznesa centrus, Latvijas Nacionālo bibliotēku un muzejus.
Mūsu mērķis ir augsts, bet sasniedzams – kļūt par jaunās pilsoniskās sabiedrības atbalsta punktu vēstures izzināšanai un drosmīgu, pasauli pārveidojošu ideju realizēšanai.
Un šī mērķa sasniegšanā roku pielikt var ikviens. Ziedo, lai attīstītu drosmi jaunajā paaudzē un sabiedrībā kopumā. Ziedo Lipkes Drosmes mājai!
DROSME
Drosme ir iestāties par vājāku, drosme ir pateikt ko tu domā, drosme ir pārjautāt, ja tu nesaproti. Drosme ir pateikt nepopulāru viedokli, drosme ir aiziet uz vēlēšanām, drosme ir smieties par stulbumu, drosme ir neiekrist apātijā. Drosme ir atzīt, ja tev ir bail.
DROSMES MĀJA. JO DROSME JĀTRENĒ!
Ideju konkurss
Ziņneši
Simpozija “Žanim Lipkem – 120” laikā 2020. gada novembrī savā viedoklī par drosmes izpausmēm mūsdienu sabiedrībā tikai aicināti dalīties četri jauni cilvēki – “Drosmes mājas” ziņneši, šādi arī sapņojot par to, kā varētu izskatīties topošais izglītības centrs: Francis Alberts Virtmanis, Helēna Krista Kalniņa, Elīna Zvejniece un Varis Vilciņš.
Memoriāla direktore Lolita Tomsone: “Drosme uzdrīkstēties runāt, darīt, aizstāvēt to, kam tici un ko mīli, drosme uzsākt sarunu vai palīdzēt citam kļūt kaut nedaudz drosmīgākam – šādi savos stāstos šo abstrakto jēdzienu “drosme” izprot mūsu vēstneši, runājot par it kā ikdienišķām un vienkāršām, taču tik izšķirīgām un svarīgām lietām. “Drosmes māja”, ko vēlamies veidot ciešā sadarbībā ar skolēniem, studentiem, būtībā ikvienu, kurš vēlas sevi attīstīt, būs telpa, kur vienlaikus justies pasargātam, un vienlaikus – brīvam izpausties, atraisīties, atrast sevī spēku uzdrošināties. Jaunieši vislabāk paši zina, kas viņiem nepieciešams.”
Darbi Mazajā Balasta dambī 6
2021. gada vasarā gruntsgabals Mazajā Balasta dambī 6 tika attīrīts. 2022. gadā turpinājās darbs pie Drosmes mājas projektēšanas.
Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centra projekta buklets
Izdots informatīvs buklets par Drosmes mājas projektu. Izdevuma atklāšana notika 2022. gada oktobrī ikgadējā kultūras foruma Rīgas Sarunas 4 / Riga Talks 4 ietvaros. Bukleta elektroniskā versija šeit: drosmes māja
Drosmes mājas projekta prezentācija un VR telpas atklāšana
VR telpas atklāšanas seminārs un izglītības centra Drosmes māja projekta prezentācija ar ekspertu diskusiju skatāma ŠEIT
Programma "Kas ir drosme?" 2023.-2024. gads
Žaņa Lipkes memoriāls uzsāk programmu Kas ir drosme?
Izceļot tādus zīmīgus datumus kā Rumbulas slaktiņa atceres diena 30. novembrī, Žaņa Lipkes dzimšanas diena 1. februārī, Eiropas “Taisnais starp tautām” piemiņas diena 6. martā un Žaņa un Johannas Lipkes jaunākā dēla Zigfrīda (Ziga) dzimšanas diena 2024. gada 29. jūnijā, topošā izglītības centra Drosmes māja dārzā bija skatāmi mākslinieka Daniila Vjatkina sienas gleznojumi, notiks ekspertu lekcijas un sarunas par to, kas ir pilsoniski atbildīga rīcība ārkārtas apstākļos un ikdienā; sarunas par to, kas ir drosme.
RĪGAS SARUNAS V 17.10.-20.10.2024
“Atmiņu telpa: pieeja liegta?”
“Memory Space: Access Denied?”
No 17. – 20. oktobrim Žaņa Lipkes memoriālā notiks RIGA TALKS V lekcijas un semināri “Atmiņu telpa: pieeja liegta?”
Aicinām jūs un plašu pasākumu, darbnīcu un ekskursiju programmu Lipkes memoriālā. Reģistrācija: info@lipke.lv
Adrese: Mazais Balasta dambis 9
Pirmā sesija: Atmiņu telpa: piekļuve liegta?
Atmiņu telpas un sabiedrības saliedēšanas modeļu veidošana:
Kāda ir pašreizējā atmiņu politika Latvijā? Dalībnieki, viņu mijiedarbības kvalitāte, viņu vēstījumi;
Kā tiek veidoti nākotnes atmiņu dalībnieki – jauniešu līdzdalības formas un konteksti;
Kā kinomāksla var ietekmēt atmiņu politiku, un kas līdz šim ir un nav paveikts?
17. oktobris, ceturtdiena
16:00 – Reģistrācija un uzkodas
17:00 – Riga Talks dibinātāja, kultūras pētnieka prof. Dr. Denisa Hanova ievads “Pēcpadomju atmiņu politikas dinamika Latvijā” un paneļdiskusija ar režisoru Staņislavu Tokalovu un sociālantropoloģi Lenu Hercbergu
19:00 – Dokumentālās filmas “Viss būs labi” (2023) seanss
20:30 – Kopsavilkums un pirmās dienas noslēgums
18. oktobris, piektdiena
10:00 – Darbnīca / Dr. Lena Hercberga (Kopenhāgena, Dānija) / 2 h
“Atmiņa. Identitāte. Demokrātija: Krieviski runājošie jaunieši Latvijā kā mūsdienu plurālistiskās demokrātijas izpausme”
12:00 – Pusdienas
14:00 – Darbnīca / Staņislavs Tokalovs (Rīga, Latvija) / 2 h
Darbnīcā dalībnieki pārveidos savas atmiņas par audiovizuāliem attēliem. Mērķis ir iepazīstināt ar audiovizuālā attēla valodas spēku un tās plašajām iespējām, lai fiksētu un saglabātu atmiņas un emocijas.
16:00 – Kafijas pauze
17:00 – VR prezentācijas un saruna ar radošo komandu
19:00 – Kopsavilkums un otrās dienas noslēgums
Otrā sesija: Atmiņu darbs pilsonisko un cilvēktiesību izglītībā
Gandrīz 80 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām memoriālās vietas un muzeji tiek mudināti kritiski pārskatīt izglītības programmas, pievērsties pilsoniskajai un cilvēktiesību izglītībai un mācību procesā izmantot paplašināto realitāti (XR).
Sesiju 18. oktobra pēcpusdienā ievadīs VR kurators Dr. Raivis Sīmansons, turpinājumā prezentācijas un saruna ar radošo komandu par VR pieredzēm:
VR Lipkes bunkurs (radošās tehnoloģes Līga Vēliņa un Ieva Vīksne)
Žanis: Mūsu Acīm. Daudzplānu dokumentālā filma virtuālajai realitātei (radošais tehnologs Cory McLeod)
19. oktobris, sestdiena
10:00 – Darbnīca / Cory McLeod (Minneapolis, ASV) / 2 h
Hand-made Digital Creative
Rokasgrāmata radošām un mākslinieciskām praksēm XR vidē; stratēģijas, kā transformēt darbu par dinamisku pašizpausmes instrumentu.
12:00 – Pusdienas
14:00 – Darbnīca / Dr. Andrea Heubach un Elisabeth Anschütz (Kluso varoņu memoriāls, Berlīne, Vācija) / 2 h
16:00 – Kafijas pauze
17:00 – Refleksijas par atmiņu kultūrām Berlīnē un Rīgā / Kopsavilkums un trešās dienas noslēgums
20. oktobris, svētdiena
10:00 – Rīta kafija Žaņa Lipkes memoriālā
11:00 – Ekskursija uz Uzvaras parku. “Atmiņu robežas: Sarežģitā mantojuma piemēri Pārdaugavā” / Maija Meiere-Oša, Žaņa Lipkes memoriāla muzejpedagoģe un pētniece
Pasākuma valoda: LV, ENG (nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta sinhronā tulkošana).
Rīgas sarunas atbalsta EVZ fonds.
Dārza talka un sienas gleznojums Žanis Lipke 125
Svētdien, 2024. gada 20. oktobrī, notika muzeja dārza sakopšanas talka. Kamēr notiek topošā izglītības centra plānošana, zemes gabals tika pārvērsts par publisko dārzu. Sakopšanas talkā mēs devām jaunu dzīvi vecajām ekspozīcijas koka vitrīnām – tās tika pārveidotas par puķu dobēm narcišu un tulpju sīpoliem, kas uzziedēs 2025. gada pavasarī.
Mākslinieks Daniils Vjatkins izveidoja sienas gleznojumu, kas veltīts Žaņa Lipkes 125. dzimšanas dienai, kuru atzīmēsim 2025. gada 1. februārī ar modernizētu pastāvīgo ekspozīciju, kā arī vairākiem jauniem digitāliem mācību līdzekļiem, kas ļaus iepazīties ar vairāk glābšanas stāstiem nacistu okupācijas laikā Rīgā un visā Latvijā.
Pasākumu atbalstīja EVZ fonds un Rīgas dome.
LIPKE & LAIVAS

Žaņa Lipkes memoriāls Muzeju naktī 2025. gada 17. maijā bija sagatavojis īpašu programmu, kas ļāva apmeklētājiem iepazīt Ķīpsalas sieviešu pasauli, stāstus par drosmi, glābšanu un mantojuma saglabāšanu. “Drosmes dārzā” pretī muzejam tika atklāta zibizstāde “Lipke un laivas”. Līdztekus muzeja krājuma izpētei, kas liecina par dzīvi uz salas nacistu okupācijas laikā, sadarbībā ar kapteini Andri Fridbergu esam atjaunojuši 1974. gada zviedru ražojuma burulaivu. Līdz nesenam laikam tā kapoja mūsu Baltijas jūras kaimiņu Jūras akadēmijai un ir piemērota tam, lai mācītos burāt. Laiva tiek veltīta Žanim un visiem drosmīgajiem Ķīpsalniekiem.
Imersīvā mācīšanās Žaņa Lipkes memoriālā — jauni mācīšanās rīki un izglītības programma 2026
Projekta “Imersīvā mācīšanās Žaņa Lipkes memoriālā” noslēgumā 2025. gada nogalē sadarbībā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji un audzēkņi no visiem Latvijas reģioniem piedalījās jauno memoriāla digitālo rīku – virtuālās realitātes un digitālā gida – TESTĒŠANĀ UN IZVĒRTĒŠANĀ.
Kopš 2019. gada memoriāls mērķtiecīgi izmanto jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas neformālā ārpusklases mācību procesa un memoriāla individuālā apmeklējuma bagātināšanā. Interaktīvā virtuālās realitātes pieredze LIPKES BUNKURS pēc vairāku gadu testēšanas un uzlabojumiem kopš 2024. nogales pieejama īpaši aprīkotā VR telpā vienlīdz individuālajiem apmeklētājiem un skolu grupām programmas “Kara pieredze bunkurā – Izdzīvošanas stratēģijas” ietvaros.
Turpinot iesākto darbu, 2025. gada septembrī atklāšanu piedzīvoja VR dokumentālā filma HANNAS STĀSTS par Berlīnes ebreju meitenītes Hannas Šternas un viņas mātes Sofijas Šternas izglābšanu no Mežaparka koncentrācijas nometnes 1944. gada vasarā vienā no Žaņa Lipkes sarežģītākajām glābšanas operācijām. Filmas audio ierunājusi Hannas Šternas meita Ilana Avimora un tā skatāma ar 360° apskaņošanas iekārtu aprīkotā telpā, šādi pastiprinot iegremdējošo pieredzi.
Aizvadītajos 20 mēnešos projekta “Imersīvā mācīšanās” ietvaros ar Vācu Federālā fonda EVZ (Atmiņa, Atbildība un Nākotne) atbalstu sadarbībā ar Bergenas-Belzenas memoriālu izstrādāts interaktīvs digitālais gids, kurš vienlīdz piedāvā telpisko orientēšanos ar stāvu plāniem, kā arī 100% memoriāla satura pieejamību. Iekštelpas gidu papildina 10 jautājumu e-darba lapa zināšanu pārbaudei. Lielizmēra interaktīvā tāfele ļauj piekļūt gan digitālā gida, gan papildus Latvijas reģionu glābšanas stāstu izlasei un slēptuvju dokumentēšanas projekta PAGRĪDES RĪGA digitālajiem resursiem.
Vēl bez memoriāla ēkas un ekspozīcijas pilna satura atklājuma ar oriģinālu animāciju, grafiskā materiāla un priekšmetu aprakstu palīdzību, digitālais gids pirmo reizi piedāvā Ķīpsalas ārtelpas nacistu okupācijas laikā izzināšanas iespējas. Ķīpsalas ārtelpa memoriāla muzejpedagoģijā ienāk ar četrām pieturām:
1. Lipkes ģimenes māja ar bunkuru salas vidus daļā;
2. Balastdamm darba nometne salas dienvidu daļā;
3. Skats uz vecpilsētu no Balasta dambja;
4. Ģipša fabrikas – spaidu darba vietas – ūdens tramvaja piestātne.
Vienlaicīgi gids piedāvā Lipkes ģimenes kaimiņu māju tīkla kartējumu, šādi izgaismojot salinieku – līdzzinātāju faktoru Žaņa izvērstajā vajāto cilvēku glābšanas operācijā.
Viss ārtelpas pieturvietu stāsts balstīts glābēju, izglābto un kaimiņu sniegtajās liecībās, kuras papildinātas ar vēsturiskajām fotogrāfijām, dokumentālajiem video ūdens transporta pieturvietās un 3D zīmējumiem, kas papildina fiziski redzamo Ķīpsalas realitāti.
Vairāk par projekta rezultātiem: IMERSĪVĀ MĀCĪŠANĀS ŽAŅA LIPKES MEMORIĀLĀ
Civilais dienests Latvijas muzejos un memoriālos? Programmas 5 gadu jubileja Žaņa Lipkes memoriālā
Žaņa Lipkes 120. gadu jubilejā 2021. gadā tika pieteikta memoriāla izglītības centra “Drosmes māja” ideja. Tās pamatā izvēlējāmies likt pašorganizēšanās un kritiskas domāšanas vadmotīvu, kurš, kā šķiet, visos laikos visprecīzāk raksturojis stipru pilsonisko sabiedrību. Ko tad mācīs? -, kādā no idejas attīstīšanas sapulcēm 2022. gada nogalē jautāja memoriāla scenogrāfijas autors un pieredzējušais pedagogs Viktors Jansons (1946-2025). Jā, kādas programmas būtu jāpiedāvā izglītības centram pie memoriāla, kurš uzcelts Latvijas kluso varoņu piemiņai un piemēra turpināšanai? Kādu valsts pasūtījumu plašākā tvērumā varētu īstenot memoriāli un muzeji, kuru tematika sakrīt ar pieaugošajām valsts rūpēm par aizsardzību un sabiedrības kopējo noturību Visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas ietvaros?
Mēģinājums noenkurot memoriāla piedāvāto telpisko vēsturiskās atmiņas pedagoģiju tobrīd vēl tikai topošajā Valsts aizsardzības mācībā (kopš 2024. gada obligāts vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības mācību priekšmets Latvijā), kuras specifika ir tieši ārpusklases nodarbības reizi mēnesī (pat ja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta rektores Prof. Maijas Kūles un viņas vadošo pētnieku precīzi noformulēta), atsaucību agrākā aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika acīs neguva.
Paredzami un, protams, šībrīža apstākļos visnotaļ pamatoti jaunais mācību priekšmets ar likumu ticis nodots Jaunsardzes centra instruktoru rokās, kuru apetīte ir liela aizsardzības mācību formatēt kā izteikti militārizētu moduli ar skolu audzēkņu apmācību kaujas spējām kā tās centrālo elementu. Likumsakarīgi, ka kopš jaunā mācību priekšmeta ieviešanas, Žaņa Lipkes memoriālu (ŽLM) ir apmeklējusi precīzi viena Jaunsardzes instruktora vadīta grupa. Iespējams, nedaudzas Jaunsardzes instruktoru organizētās skolu grupas kādreiz arī tiek līdz Latvijas Okupācijas un Latvijas Kara muzejam, kuram turklāt ir plašas telpiskās izglītošanas iespējas ārpuspilsētas filiālēs, bet faktiski jau pat ar pretošanos svešām varām tematiski nepastarpināti saistītie Latvijas muzeji ir palikuši ārpus aizsardzības mācības satura nodrošināšanas vai vismaz atbalsta funkcijas veikšanas. Šo muzejnieka empīrisko secinājumu apstiprina arī Latvijas Vēstures un sociālo zinību asociācijas skolotāji, kuri atkal no savas prakses zina teikt, ka sazobes starp aizsardzības un vēstures komponenti jaunajā obligātajā mācību priekšmetā tikpat kā nav.
Ir jau arī jāpiekrīt, ka valstij vispirms būs vajadzīgas profesionālas militārpersonas un ieročus nest spējīgi apmācīti rezervisti. Šādu vispārīgu apmācību tiešām var veikt tikai vispārējās obligātās izglītības sistēmas ietvaros, jo pēc tam vairumam no jauniešiem saskarsme pat tikai ar elementāru palīdzības sniegšanu negadījumā cietušam cilvēkam būs vēl tikai Samariešu nodarbībā transporta līdzekļa vadīšanas kursos un, iespējams, retos civilās aizsardzības treniņos izvēlētajās darbavietās. Acīm redzot, valsts aizsardzības spēju stiprināšana šobrīd pieprasa pilsoniskās izglītības izteiktu militarizēšanu un ar to mantojuma speciālistiem un kultūrai kopumā ir jāsamierinās. Tātad: kā neformālās izglītības centri, muzeji sistēmisku piekļuvi skolu audzēkņiem, ja neskaita programmu “Skolas soma”, kas pati par sevi ir uzteicama, bet pagalam sadrumstalota un nepārskatāma programma, ir zaudējuši.
Tomēr ar to vēl stāsts nebeidzas. Pēc skolas – obligātais valsts dienests! 2023. gadā ieviestais Valsts aizsardzības dienests paredz dzimušiem pēc 2004. gada 1. janvāra vīriešiem dienēt obligāti viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai izglītības iegūšanas. Šobrīd Valsts aizsardzības dienesta oficiālā vietne gan sniedz izsmeļošu informāciju par pieteikšanās kārtību un dienesta sniegtajām iespējām personīgajai pilnveidei, taču par alternatīvu – civilo dienestu – atrodama vien šāda rindkopa:
11 mēnešu valsts aizsardzības civilais dienests – personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu – tikai atlasītajiem pēc nejaušības principa.
Pēc nejaušības principa? Jūs varbūt jokojat? Tas būtu nevietā. Jo, runa ir par jauniešiem ar vēl nonostabilizējušos psihi absoloūti izšķirošā fromātīvā vecumā. Kamēr Valsts aizsardzības dienests vēl ir jauna lieta, iespējams, interesentu par civilo dienestu nemaz nav vai nav daudz un Aizsardzības ministrijai (AM) ar pieprasījumiem pēc izplānota, strukturēta piedāvājuma ar izvērstu dienesta pienākumu aprakstu un dienesta vietu sarakstu, nav bijis jāsaskaras?
Tikmēr, domājot gadus piecus uz priekšu, pat tikai tīri aritmētiski un bez plašākas sociālpolitiskas ekstrapolācijas par eventuālo sabiedības noskaņojuma maiņu vai tādu 18. gadīgu vīriešu kārtas īpatņu īpatsvaru, kuriem kā tādam Robertam Mūkam būtu “pilnīgi pretīgs militārisms un viss, kas saistās ar kopsolī iešanu”, šādu interesentu paredzami kļūs vairāk un līdz ar to pieprasījums būs!
Turpinājumā piedāvāsim ieskatu Austrijas alternatīvā – civilā dienesta – programmā Gedenkdienst (burtiski – kalpošana piemiņai), kurā pēc austriešu puse ierosinājuma piedalās šādi Rīgas muzeji: muzejs “Ebreji Latvijā”, Latvijas Okupācijas muzejs un Žaņa Lipkes memoriāls (ŽLM).
Tikai vienā pašā ŽLM, kopš 2022. gada civilo dienestu 10-11 mēnešu garumā izgājuši 5 austriešu jaunieši. Reizinot ar trīs (ievērojot citus pieminētos muzejus), tie būs jau vismaz 15, kuri izvēlējušies Latviju par obligātā, bet civilā dienesta kalpošanas vietu. Katru gadu pieslīpējot civilā dienesta programmu, droši var teikt, ka esam kļuvuši par profesionāliem civildienesta nodrošinātājiem Latvijā. Taču pagaidām vēl ne latviešu jauniesaucamajiem, bet tikai austriešu brīvprātīgajiem piemiņas kalpotājiem (Gedenkdiener) Austrijas valdības finansētas programmas ietvaros.
Runājot ciparu izteiksmē, pat ja katrs no šiem muzejiem viena brīvprātīgā algošanai būtu maksājis tikai 1000,- eiro desmit mēnešu laikā piecu gadu garumā, mēs viegli nonāktu pie 150000,- eiro. Šī summa ir vismaz jādunulto, ja rēķinām šo jauno cilvēku ceļa un uzturēšanās (īres, pārtikas, apģērba, pakalpjumu utt.) izmaksas Rīgā visu šo gadu garumā. Neaizmirstot pierēķināt cenu kāpumu (kopējais patēriņa cenu kāpums Latvijā no 2021. gada līdz 2026. gada rudenim sasniedz aptuveni 38 %–43 %), mēs viegli nonākam līdz 500000,- eiro. Tas būtu tikai, finansistu valodā runājot, sausais aritmētiskais fiskālais austriešu ieguldījums.
Īstais – pievienotās vērtības – ieguldījums, kuru kultūras darbinieki gan varbūt nezinās nosaukt nakts vidū no galvas, bet zinās aprēķināt un nosaukt, kad būs vajadzība attaisnot savu eksistenci kā šobrīd – 2026. gada rudenī jaunās valdības un budžeta veidošanas laikā -, ir vēlreiz vismaz divkāršs (valsts pētījumu programmas projekta CERS “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” aprēķini rāda, ka katrs 1 eiro, kas nonāk kādā no kultūras apakšnozarēm, Latvijas ekonomikā rada vidēji 2,4 eiro kopējā pienesuma).
Summējot, Austijas valdība, deleģējot nosaukto cilivldienesta programmu nosauktajai nevaldības organizācijai, kura ik gadu Latvijas muzejiem un memoriāliem nosūta brīvprātīgos jauniešus, piecu gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā miljonu eiro. Tad kāpēc lai pārskatāmā nākotnē arī latviešu jaunieši nevarētu izvēlēties civildienesta gadu pavadīt memoriālā vai muzejā, atslogojot apmeklētāju apkalpošanas darba rutīnu, mācoties pašiem un stāstot par vēsturi citiem interesenetiem, ienesot mantojuma organizācijās jaunas vēsmas un reāli izmērāmu publisko pakalopjumu pievienoto vērtību?
Lieki piebilst, ka šādai valsts atbalstītai programmai būtu vajadzīgs stabils daudzgadu finansējums un atbilstoša infrastruktūra. Patlaban ikgadējo austriešu brīvprārīgo ŽLM uzņem un nodarbina savā atvētā plānojuma biroja telpā ar četrām darba stacijām pa perimetru (dienā, kad visi pamata darbinieki ir birojā, mēs esam pieci!) un sešvietīgu sapulču galdu 25 metrus plašās telpas vidū. Tad nu diviem darbiniekiem (jo brīvprātīgais ir pilna laika darbinieks, tikai uz laiku) “pilnā dienā” jādala kopgalds un jāapkalpo ieejas zona, atkarībā no apmeklētāju un gupu plūsmas, vienlaicīgi atbildot uz domofonu un telefonu. Tai pat laikā mums ŽLM ir gan ar Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprināts publiskā konkursā uzvarējušā – šobrīd Latvijā redzamākā un godalgotākā arhitektu biroja MADE arhitekti – arhitektūras un telpu funkcionālā plānojuma projekts, gan meotdoloģija vinelīdz civildienesta un virknes inovatīvu muzejpegadoģijas programmu īstenošanai skolu grupām pilnā kapacitātē (skat. mājaslapas sadaļu Apmeklē – Skolas soma).
Pēdējais realzējams pie nosacījuma, ja valstij tās drošumspējas ietvarā, pilsētai tās pilsētplānošanas (“Zināšanu jūdze”) ietvarā un kaimiņos esošajai tehnoloģiju augstskolai ar tās augošo kampusu piecgades stratēģiskā plāna redzējuma ietarā pa visiem kopīgi pietiktu iztēles, lai ieraudzītu sinerģiju iespējamību, ko radītu jauna, multifunkcionāla un cilvēciska mēroga infrastruktūra rokas stiepiena attālumā.
Tātad. Kas ir civilais dienests un ko varam mācīties no Austrijas piemēra? Atzīmējot programmas 5 gadu jubileju, zemāk piedāvājam 2026.-2027. gada sezonas austriešu civilā dienesta brīvprātīgā Floriana Riedla (Florian Riedl) apskatu par Austijas civildienestu, kam seko paša Floriana un visu līdzšinējo ŽLM austriešu brīvprātīgo personiska retrospekcija par civildienestu Rīgā. Paldies austriešu civilā dienesta brīvprātīgajiem par darbu!
